Ortopēdija ir medicīnas nozare, kas koncentrējas uz kaulu, locītavu, muskuļu, saišu un saistīto neirovaskulāro sistēmu slimību un traumu diagnostiku un ārstēšanu, aptverot traumas, deģeneratīvas slimības, iedzimtas anomālijas un sporta traumas. Ārstēšanai nepieciešama konservatīvas terapijas, ķirurģiskas iejaukšanās un rehabilitācijas apmācības kombinācija, uzsverot funkcionālo atveseļošanos un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Biežākās ortopēdiskās slimības un īpašības
Lūzumi un izmežģījumi: kauli lūzt ārēju spēku ietekmē vai locītavas izmežģī no to parastā stāvokļa, kas prasa samazināšanu un fiksāciju (piemēram, ģipsi, breketes vai operāciju), lai atjaunotu anatomisko struktūru. Atvērtiem lūzumiem nepieciešama prioritāra infekcijas riska pārvaldība.
Artrīts
Osteoartrīts (deģeneratīvs artrīts): bieži sastopams vidēja{0}} un vecāka gadagājuma cilvēkiem, tas izraisa sāpes un stīvumu locītavu skrimšļa nodiluma un plīsuma dēļ, bieži skarot ceļu un gūžas locītavas.
Reimatoīdais artrīts: autoimūna slimība, kas izraisa locītavu sinoviālās membrānas iekaisumu, kam nepieciešami medikamenti, lai kontrolētu iekaisumu un aizsargātu locītavu darbību.
Osteoporoze: samazināts kaulu blīvums palielina trauslu lūzumu risku. Augsta-riska grupās ietilpst sievietes pēcmenopauzes periodā un tās, kuras ilgstoši lieto hormonus,{2}}kurām nepieciešama kalcija piedevas, D vitamīna piedevas un pret-osteoporozes zāles.
Sporta traumu, piemēram, saišu plīsumu (piemēram, ceļgala priekšējās krusteniskās saites), tendinīta (piemēram, tenisa elkoņa) un meniska traumu gadījumā bieži ir nepieciešama MRI, lai noteiktu traumas apmēru un izvēlētos operāciju vai rehabilitāciju.
Mugurkaula traucējumi, tostarp trūces diski, skolioze un mugurkaula stenoze, var saspiest nervus un izraisīt nejutīgumu vai sāpes ekstremitātēs. Smagos gadījumos nepieciešama ķirurģiska dekompresija vai korekcija.